1. |
Man sava viedokļa nav
03:37
|
|
||
|
Vīns, sveces, segas un cīgas,
Istaba netīrīta,
Bet uz putekļiem tu piever acis un
Brīdī, kad saule jau spīd,
Uzvelc drēbes un brīdini mani, ka
"Šis viss jau beigsies drīz"
Man tādu domu vēl nav,
Man vēl ko teikt tev ir daudz,
Klau, es aizbraukšu ciemos, vai tad tas nav atļauts?
Varam satikties citur, būšu pretī uz pieturu,
Kur ir tas smaids, kuru vēl atceros?
Klusi, bez liekām kustībām uz manu
Pusi tu pabīdi roku, kuru neņemšu
Klusi, bez liekām atrunām,
Es neesmu dusmīgs,
Un kāpēc lai būtu? Mēs vēl neesam
Veci, mēs kļūstam sveši, atceries, tu man
Teici, ka negribi viena, un es arī nē
Veci, divdesmit seši kādreiz nelikās daudz
No divi kļuvām par četri,
Tu man galvu jauc
Kāpēc mēs darām sev pāri? Mēs kādreiz bijām pāris
Tu dari sev pāri, es tev nevaru pārmest
Mēs darām sev pāri, mēs vairs neesam pāris
Es daru sev pāri, šo es nevaru aizmirst
|
||||
2. |
Viens
02:46
|
|
||
|
Pirms man radiators pārsit galvu
Es meklēju siltumu jaunu
Neērto skaņu ir pārtraucis neērtais klusums
Ir vēls, vēss, vēdinu telpu ik dienu
Šeit vientulība tek no sienām
Krājas uz grīdas starp krāsotiem dēļiem un pūst
Es nemāku būt viens
|
||||
3. |
Nevaru nerunāt
03:09
|
|
||
|
Es nezinu daudz, bet tas nekas
Tāpat es nerakstu grāmatas
Es rakstu mājienus, kas nenolasās
Būvēju mājas, kurās neatgriežas
Šis ir tas brīdis, kurā varētu iet iepazīties,
Kādu dzērienu ieliet
Bet šim ieganstam drīz būs par vēlu,
un ja nu jums visiem ir vienkārši žēl?
Es stāvu bez mērķa trīs stāvus zem tevis
Kādu seju izvēlēties?
Es varētu sākt rakstīt grāmatas
Tās būtu īsas, bet tas nekas
Kāpēc tu vienmēr zini tik daudz?
Kāpēc tu vienmēr zini par daudz?
Šis ir tas brīdis, kurā varētu iet iepazīties,
Kādu dzērienu ieliet
Bet šim ieganstam drīz būs par vēlu,
un ja nu jums visiem ir vienkārši žēl?
Es stāvu bez mērķa trīs stāvus zem tevis
Kādu seju izvēlēties?
Man nav pat iemesla nākt, bet nevaru nerunāt
Nebūtu iemesla krāpt, bet nevaru nerunāt
|
||||
4. |
Tikai uz brīdi
02:04
|
|
||
|
Ko tu stulbam padarīsi?
Jau par vēlu aiziet, bet man nevajag rītu
Es te par spīti sēžu viens ar tevi divatā
Tu krīti manā slazdā,
Tu to vēl nezini, bet šis nebūs pa īstam,
Šis tik uz brīdi, lai es justu jebko sakarīgu
Kāds no mums drīz sapratīs,
Ka hormoni sāk beigties, un es nezinu kāpēc
Es tev to stāstu, man nudien vajag paklusēt, bet
Ko tu stulbam padarīsi?
Jau par vēlu aiziet, bet man nevajag rītu
Es te par spīti sēžu viens ar tevi divatā
|
||||
5. |
Nauda
03:29
|
|
||
|
Atceros, kā vakar naudu nevaidzēja mums
Pudelē vēl dzēriens, un vienalga caurais jumts
Zinu, rīt viss beigsies, atņems laiku priecāties
Pārdos mūsu dzīves, visas mantas izmetīs
Un kāpēc es gribu par daudz?
Kāpēc apkārtējo vainas tur nav?
Kā man dzīvot, kā man palīdzēt sev?
Man apkārt nepabeigti lauki, vidū nepabeigts es
Pilsēta man dzīvoklim ar sauli logus lauž
Kafija ir beigusies, bļeģ, cigarešu nav
Varbūt kādreiz atcerēšos, ko es daru šeit
Varbūt nākamgad būs labāk, varbūt būšu beigts
|
||||
6. |
Marcipāns
05:41
|
|
||
|
Melns mākonis nāk
Pastardienas lietu pludināt
Vājākie nojumē stāv
Liecinieki sāk dievu sludināt
Balts atspulgs logā
Balts sniegs no jumta nokrita
Bail no visa kā
Bail no paša īsziņām
Esmu kļuvis mīksts kā marcipāns
Esmu miris, vismaz tā liekas
Katrs solis man ir maratons
Mani vārdi čerkst kā gramafons
Zelts kaklā un pirkstos
Zaļa kleita vienos spīguļos
No tevis plūst mirdzums
Es tev blakus - atkritums
Melns mākonis nāk
Manu velna miesu dedzināt
Birst pelni no tās
Sakrīt tavās zelta rotiņās
Esmu kļuvis mīksts kā marcipāns
Esmu miris, vismaz tā liekas
Katrs solis man ir maratons
Mani vārdi čerkst kā gramafons
Esmu kļuvis mīksts kā marcipāns
Šajā dzīvē esmu tarakāns
Dzeltens busiņš, zilas gaismiņas
Pabrauks garām man, bet tas nekas
|
||||
7. |
Klusi
04:46
|
|
||
|
Mēs varam runāt par visu
Bet ja tas ir par mums,
Tad es gribētu paklusēt
Es gribētu, lai tu arī paklusē
Mēs abi jau zinām, ka tas beigsies ar asarām
Man šķiet, ka tas beidzās jau pirmajā vasarā
Man sava viedokļa nav, es nezinu daudz
Tu mani iedzini stūrī, tas nav nekas jauns
Man sava viedokļa nav, es to saku no sirds
Tu vari runāt vai kliegt, bet tā vienkārši ir
Man sava viedokļa nav, bet tavs ir par daudz
Es gribu atrasties citur, vai tad tas nav atļauts?
Man sava viedokļa nav, es to saku no sirds
Bet es turpinu dzīvot, jo es negribu mirt
|
||||
8. |
Es neesmu dusmīgs
00:55
|
|
||
Nova Koma recommends:
Ak dievs, ko par mums teiks citplanētieši
by Krāsa
Viens no labākajiem pēdējo gadu LV roka albumiem. Daudz ģitāru, daudz emociju, ļoti forši vārdi.
go to album
A Quick One Before The Mantis Gets You
by Pink Fluids
Albums, ko sarakstīja Jānis (Nova Koma) un Edgars (Krāsa). Bet vispār tur ir vēl čupiņa ar mūziķiem. Lēnas dziesmas, ātras dziesmas, pilns komplekts.
go to albumIf you like Nova Koma, you may also like:
Strange, Strange Times
by The Ugly Kings
Combining crooned murder ballads with raw, angsty hard rock hooks, Melbourne's The Ugly Kings are a wrecking crew well worth watching.
go to album
Fuzzy Austin trio follow up their first album in 20 years, released in Spring 2015, with a stomping new EP of noisy rock & roll.
go to album
happy summer
by computer science
Computer Science deliver gentle, stirring bedroom pop that radiates genuine heart. Another quiet gem from Z Tapes.
go to album
Downey to Lubbock
by Dave Alvin
Soulful guitar interplay form the heart of this lovely Americana collaboration from Dave Alvin and Jimmie Dale Gilmore.
go to album
